"/> "Carnikavas nēģi" - oficiāla ES produkta ģeogrāfiskās izcelsmes zīme - apkartraksts.lv
kontakti
 
Pirmdiena, 21. okt. Šodien: Urzula, Severīns; Rīt: Īrisa, Irīda, Airisa
21.10
Pirmdiena 03:00–06:00

dienvidrietumu vējš, 4m/s
13°
     


«« »»
POTCPSSv
123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031
"Carnikavas nēģi" - oficiāla ES produkta ģeogrāfiskās izcelsmes zīme
iesūtīts: 20.02.2015 16:51
izdrukas versija 

Avots: ES oficiālais vēstnesis ES oficiālais vēstnesis ziņo Par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību nosaukumam “CARNIKAVAS NĒĢI”

Jau no seniem laikiem esošā Carnikavas novada teritorijā aktīvi darbojušies zvejnieki – gan jūrā, gan Gaujas upē. 17. gadsimtā celtajai Carnikavas muižai nēģu zveja bija viens no galvenajiem peļņas avotiem. Mūsdienās Carnikava ir vienīgā vieta Gaujas krastā, kur atļauts zvejot nēģus. 

Mūsdienās zvejnieki joprojām izmanto senās nēģu ķeršanas un pagatavošanas tradīcijas, kas mantotas no paaudzes paaudzē labāko zvejas vietu noteikšanai, nēģu paradumu un laikapstākļu ietekmes noteikšanā uz nēģu uzvedību. Piemēram, pēc pilnmēness nakts nēģu murdos nebūs, nēģus labāk zvejot duļķainākos ūdeņos, un, tā kā katru gadu Gaujas gultne mainās, ir jāmeklē jaunas zvejas vietas. 

‍Nēģis Carnikavai vienmēr bijis īpašs, vietējiem tas devis gan darbu, gan pārticību, gan lielu nēģu zvejas pieredzi un meistarīgu prasmi tos gardi pagatavot. Tādēļ Carnikava ārpus Latvijas tikusi saukta pat par Nēģu karaļvalsti. Tieši nēģa dēļ Carnikavas vārds skaļi izskanējis jau kopš 17.gs., un tam, protams, palīdzējuši arī novada cilvēki, kuri kā vienots pavediens turējās kopā un cits citu atbalstīja kā sliktākos, tā labākos laikos. 

‍Tieši nēģis ir tas, kas aiznesis Carnikavas vārdu plašajā pasaulē un ļāvis saglabāt nēģu zvejas arodu šajā vietā līdz pat mūsdienām. Arī Carnikavas novada ģerbonī ir attēlots nēģis. 

‍Lai esošie nēģu resursi neizsīktu un prasmes, kas saistītas ar nēģu ieguvi un pārstrādi varētu nodot arī nākamajām paaudzēm, Carnikavas novadā tiek rūpīgi strādāts pie resursu atražošanas – ik gadu Gaujas upes augštecē tiek ielaisti nēģu mazuļi, kas audzēti tieši Gaujas ūdeņos. Zivju populācijas mākslīgai atjaunošanai Latvijā ir vairāk nekā simt gadus senas tradīcijas, tāpēc Carnikavā jau 1896. gadā bija ierīkots zivju ikru inkubators. 

‍Produkta “Carnikavas nēģi” garšas īpašības saistītas ar Carnikavas iedzīvotāju prasmēm nēģu ieguvē un pagatavošanā, kuras mantotas no 17. gadsimta un kuru pamatā ir roku darbs un pieredze. 

‍Nēģu pagatavošanas tradīcijas īpašie noteikumi attiecas uz konkrētajā teritorijā ķertajiem upes nēģiem, kas izceļas ar savu tīrību (bez smilšu piejaukuma) atšķirībā no citu upju nēģiem. 

‍Produktam īpašo garšu piešķir gan ražotāja cepšanas prasme, lai produkts iegūtu nepieciešamo krāsu un konsistenci, gan arī pareizi izvēlētais sautēšanas laiks, lai nēģi iegūtu nepieciešamo mīkstuma pakāpi.

‍Pamatu saiknei ar ģeogrāfisko apgabalu veido “Carnikavas nēģu” reputācija un to iedzīvotāju prasmes, kas nodarbojas ar zvejniecību un pārstrādi, saglabājot senās vēsturiskās tradīcijas un metodes. 

‍Par nēģu zvejas nozīmīgumu un reputāciju stāsta vēstures liecības, kurās mūsdienu Carnikava saukta par “Nēģu karalisti”, tāpēc ka Carnikavas muiža aktīvi darbojusies zvejniecības jomā. Ziņas par nēģu cepšanu atrodamas jau no 1882. gada. 1913. gadā nēģu cepšanas tradīcijās tika iekļautas receptes, kas paredzēja iespēju nēģus cept krāsnī un pievienot verdošu ūdeni.

‍Tieši Carnikavas nēģi, kas ķerti un cepti Gaujas grīvā Carnikavas novada teritorijā, savas augstās kvalitātes dēļ tika pamanīti jau 19.gs sākumā. 

‍Par Carnikavas nēģu reputāciju mūsdienās liecina ikgadējs tradīcijām bagāts pasākums Carnikavas novadā – tas pulcina ievērojamu skaitu visas Latvijas iedzīvotāju. Senās Carnikavas nēģu ķeršanas un pagatavošanas tradīcijas ik gadu augusta priekšpēdējā sestdienā tiek atzīmētas Nēģu svētkos, kad vienuviet notiek nēģu zupas vārīšana, nēģu cepšana, nēģu ātrēšana, nēģu pirkšana un pārdošana. Šie svētki simbolizē Carnikavas nēģu zvejas sezonas atklāšanu. 

‍Vietējie uzņēmēji ir ieguvuši kvalitātes apliecinājumus ceptiem nēģiem želejā plaša mēroga izstādēs gan Latvijā, gan ārpus tās. “Carnikavas nēģi” želejā ir saņēmuši vienu no augstākajiem novērtējumiem – 2011. gadā titulu Vietējās Identitātes produkts VIP, ko Latvijas Lauku forums piešķir tikai tiem pārtikas produktiem, kas atbilst noteiktiem kvalitātes un garšas kritērijiem, kurus atzinīgi novērtējusi vietējā sabiedrība, produkts ir radīts noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā, izmantojot šajā vietā esošos resursus, un sniedz ieguldījumu teritorijas līdzsvarotā attīstībā. 

‍Arī vairākos tūristu maršrutos gan ir iekļauts ceptu nēģu ražošanas uzņēmumu apmeklējums un produktu degustācija, gan dota iespēja iepazīties ar novadpētniecības muzeja materiāliem, kuros redzama Carnikavas novada ciešā saikne ar nēģu zveju un pārstrādi. 

‍Carnikavas novads ir piedalījies tūrisma izstādēs Somijā, Igaunijā un Krievijā, prezentējot nēģu ķeršanas un apstrādes tradīcijas.


« atpakaļ
Tavs komentārs:
Vārds:*
E-pasts:
aplūkot atsauksmes (2)
Aktuālais jautājums
Kādam jūsuprāt jābūt gajēju velo ceļa uz jūru segumam?
Bruģis
Asfalts
Blietēta grants
Monolīts betons
Šķelda
Gumija segums
Cits seguma veids
  rezultāti 
Sadarbība


‍ ĀDLERA ŠOKOLĀDES 
‍DARBNĪCA / VEIKALS 
‍             GARUPE













Biedrība "Nākotnes iela"



Galerijas
Gājēju tilta pār Gauju būvniecības progress 19.08.14. 2014-08-19 09.44.09.jpgGājēju tilta pār Gauju būvniecības progress 19.08.14. 2014-08-19 09.44.17.jpgCarnikava jūnijā Jūra Autors:Raimonds GarenčiksDambja rekonstrukcija Lieldienas 2014 2014-04-12 13.07.20.jpgGaujas tilta būvniecības progress 2014-03-19 12.05.32.jpgGaujas tilta būvniecības progress 2014-03-19 12.06.57.jpgGaujas tilta būvniecība 2014-01-25 13.57.05.jpgGaujas tilta būvniecība 2014-01-25 13.58.05.jpgGauja palu laikā 2013 Autors: Raimonds GarenčiksGauja 2013. gada marta beigās Autors: Raimonds Garenčiks
Mēs tīklojam:
Apkartraksts.lv
Carnikavas novada ziņu portāls
e-pasts: info@apkartraksts.lv
 
© 2011-2019. All rights reserved. »