"/> Pozitīvi! Komunālserviss piesaka karu latvāņiem - apkartraksts.lv
kontakti
 
Piektdiena, 22. jūn. Šodien: Ludmila, Laimdots, Laimiņš; Rīt: Līga
22.06
Piektdiena 10:00–12:00

dienvidrietumu vējš, 9m/s
16°
     


«« »»
POTCPSSv
123
45678910
11121314151617
18192021222324
252627282930
Pozitīvi! Komunālserviss piesaka karu latvāņiem
iesūtīts: 19.07.2013 11:38
izdrukas versija 

Avots: www.daba.gov.lv
Foto: Kristaps Bergmanis
Atbildīgie dienesti ir veikuši pasākumus, un tagad Kalngalē ir likvidēti latvāņi. Ja arī jums ir zināmas vietas, kur ir novērota latvāņu izplatība Carnikavas novadā, lūgums ziņot uz info@apkartraksts.lv

Latvāņu dzimtene ir Kaukāza reģions. Pie mums latvāņus sākotnēji ieveda kā 
kultūraugu, bet 1950. - 1960. gados sāka intensīvi audzēt vienu no tā sugām 
- Sosnovska latvāni (Heracleum sosnowsky). Uz šo augu lika lielas cerības kā uz 
lopbarības kultūraugu un nektāraugu. Taču pašlaik latvāņa izplatība ir izgājusi ārpus 
cilvēka kontroles, un tas ir savairojies vai visā Latvijā, lielākoties nekoptās zemes 
platībās un grāvjos. 

Bioloģiskās daudzveidības nacionālajā programmā atzīts, ka Sosnovska latvānis ir 
ļoti ekspansīva suga. Tā var ieviesties un saglabāties ne tikai nezālienēs un ceļmalās, 
bet arī dabīgās augu sabiedrībās, jo, sākot audzēt šo augu lopbarībai, neievēroja 
pašus vienkāršākos piesardzības principus. Latvāņa izplatību sekmē ne tikai tas, ka 
augs ražo ļoti daudz sēklu, kuras izplata vējš, ūdens, putni u.c., bet arī tas, ka latvāņi 
pavasarī sadīgst ļoti ātri un augot jebkuru citu augu apsteidz, noēno un izspiež no 
vides. Kur pirms 2 gadiem vēl kupli auga dažādi savvaļas augi, tagad redzama tikai 3 - 
4 metru gara latvāņu audze. Process ir neiedomājami straujš, tādēļ Sosnovska latvānis 
ir kļuvis par postu ne vien Latvijas florai, bet noteiktos apstākļos apdraud arī cilvēku 
veselību. To sula dienas gaismā, nonākot saskarē ar cilvēka ādu vai gļotādu, izraisa 
apdegumus, īpaši apdraudot bērnus. 

Augu aizsardzības speciālists un botāniķis A. Rasiņš pagājušā gadsimta 
astoņdesmitajos gados latvāni nodēvēja par botānisko “jenotsuni” un atzina par sevišķi 
bīstamu invazīvo nezāli. 

Pēc LLU Laukkopības katedras datiem, 2001. gadā latvāņi aizņēma Valmieras 
rajonā - 43 ha, Valkas rajonā - 11 ha, Limbažu rajonā - 3 ha. Zinātnieki secinājuši, 
ka nezāles izplatības minimālais pieaugums gadā ir ~ 10%. 2007. gadā ar latvāni 
pārņemtās platības Latvijā jau varētu būt vairāk nekā 18 000 ha. 
Iznīdēt ielaistus latvāņus ar atsevišķu cilvēku pūliņiem gandrīz nav iespējams. 
Tāpēc arī līdz šim individuālie mēģinājumi nav devuši vērā ņemamas sekmes. Tādēļ 
jālieto viss iespējamais agrotehnisko un bioloģisko paņēmienu komplekss. 
« atpakaļ
Tavs komentārs:
Vārds:*
E-pasts:*
aplūkot atsauksmes (2)
Aktuālais jautājums
Kādam jūsuprāt jābūt gajēju velo ceļa uz jūru segumam?
Bruģis
Asfalts
Blietēta grants
Monolīts betons
Šķelda
Gumija segums
Cits seguma veids
  rezultāti 
Sadarbība


‍ ĀDLERA ŠOKOLĀDES 
‍DARBNĪCA / VEIKALS 
‍             GARUPE













Biedrība "Nākotnes iela"



Galerijas
Āķis lūpā 2015 Āķis Lūpā (7).JPGJaunais tilts 7. oktobrī 2014-10-07 13.09.58.jpgJaunais tilts 7. oktobrī 2014-10-11 11.40.31.jpgGājēju tilta pār Gauju būvniecības progress 19.08.14. 2014-08-19 09.42.39.jpgGājēju tilta pār Gauju būvniecības progress 19.08.14. 2014-08-19 09.44.17.jpgCarnikava jūnijā Jūra Autors:Raimonds GarenčiksGaujas tilta būvniecības progress 2014-03-19 12.06.57.jpgGaujas tilta būvniecība 2014-01-25 13.58.05.jpgGauja 2013. gada marta beigās Autors: Raimonds GarenčiksGauja 2013. gada marta beigās Autors: Raimonds Garenčiks
Mēs tīklojam:
Apkartraksts.lv
Carnikavas novada ziņu portāls
e-pasts: info@apkartraksts.lv
 
© 2011-2018. All rights reserved. »