"/> Satiksmes ministrs par attīstību un Carnikavas novadu - apkartraksts.lv
kontakti
 
Ceturtdiena, 16. aug. Šodien: Astra, Astrīda; Rīt: Vinets, Oļegs
16.08
Ceturtdiena 21:00–24:00

ziemeļaustrumu vējš, 2m/s
19°
     


«« »»
POTCPSSv
12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031
Satiksmes ministrs par attīstību un Carnikavas novadu
iesūtīts: 04.03.2014 11:06
izdrukas versija 

Autors: Sollija Lipore (publicēts aprinkis.lv)
Anrijs Matīss – satiksmes ministrs un Pierīgas iedzīvotājs, garciemietis. Pietiekami ilgi strādājis dažādos atbildīgos amatos, lai kā ministram būtu savs redzējums gan par uzticēto pienākumu, gan problēmsituācijām Pierīgā.

"Rīgas Apriņķa Avīze" aicināja uz sarunu A. Matīsu, lai noskaidrotu aktuālus un Pierīgas iedzīvotājiem sasāpējušus jautājumus.

‒ Kā jūs vērtējat pašvaldību vēlmi ieviest atlaides braucienam sabiedriskajā transportā tikai deklarētajiem iedzīvotājiem?

‒ Mūsu valstī ir daudz un dažādu pašvaldību. Vienām pašvaldībām ir lielāki resursi, citām – daudz ierobežotāki, bet it visās ir iedzīvotāji, kuriem nepieciešams pārvietoties pēc iespējas lētāk. Vēlmi atbalstīt un dotēt savus iedzīvotājus jebkurā teritorijā es vērtēju pozitīvi, bet tas nedrīkst būt organizēts tā, ka viena iedzīvotāju grupa, kas nav deklarējusies pašvaldībā, subsidē otru iedzīvotāju grupu.

Pašvaldībai jāizanalizē, cik tā var atļauties piemaksāt par sabiedriskā transporta pakalpojumu. Izvērtējot katras pašvaldības finansiālās iespējas, ir jāsaprot, kuras iedzīvotāju kategorijas pašvaldība var atbalstīt – skolēnus, pensionārus, maznodrošinātas personas vai citus. Diferencēt biļešu cenas tikai pēc deklarētās dzīvesvietas nebūtu pareizi. Nevar vienai iedzīvotāju grupai divas reizes palielināt transporta biļetes cenu, lai citiem samazinātu.

‒ Kādas šobrīd ir aktuālākās problēmas sabiedriskā transporta jomā starppilsētu un vietējos maršrutos Pierīgas kontekstā? Piemēram, "Rīgas satiksmes" autobusi kursē arī Pierīgā – uz Ulbroku, Muceniekiem, lidostu. Vai varētu šo loku paplašināt?

‒ Viens no mūsu galvenajiem mērķiem ir vienota sabiedriskā transporta sistēma. Tas nozīmē, ka ar vienu biļeti var braukt ne tikai pilsētas, bet arī ārpilsētas maršrutos. Arī kustību grafikiem jābūt saskaņotiem. Piemēram, ja stacijā pienāk vilciens, tūlīt arī kursē autobuss, kas izvadā pasažierus tālāk pa ciematiem. Es saredzu vilcienu kā mugurkaulu transporta attīstībai. Pie vilcienu stacijām varētu būt autobusu pieturas un automašīnu stāvvietas.

Jebkuram iedzīvotājam ir svarīgi, lai transports būtu ērtāks un lētāks. Ar Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociāciju diskutējām par šīm lietām, arī par autoostu sakārtošanu un par nelegālajiem pārvadātājiem. Esam vienojušies mainīt likumu, kas ļautu nelegālo pārvadātāju darbību ierobežot.

Ir bijuši mēģinājumi paplašināt "Rīgas satiksmes" maršrutus. Ja šie maršruti nepārklātos ar vilciena satiksmi vai citiem valsts subsidētiem transportiem, tas būtu apsverams jautājums, bet jāsaprot, ka valsts nevar subsidēt paralēli vairākus sabiedriskos transportus vienā maršrutā.

‒ Satiksmes ministrija sadarbībā ar partneriem izstrādājusi plāna projektu par ceļu satiksmes drošību. Jūs šo plānu saucat par ambiciozu. Vai tas saistīts ar to, ka līdz 2020. gadam plānots par 50 % samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu? Kā plānots panākt šādu samazinājumu?

‒ Statistikas dati liecina, ka jau šobrīd ir diezgan daudz panākts, jo ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un cietušo skaits kopš 2003. gada ir samazinājies. Togad uz Latvijas ceļiem bojā gāja 522 cilvēki, bet 2013. gadā –178. Tomēr, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu Latvijā, tas vēl arvien ir pārāk daudz. Strādāsim vairākos virzienos.

Pirmkārt, ar sabiedrības izglītošanu, autovadītāju izglītošanu, eksaminācijas uzlabošanu. Rīkosim sociālas kampaņas par ātruma nepārsniegšanu, piesprādzēšanos, alkohola nelietošanu. Pieņemsim atsevišķus stingrākus lēmumus, piemēram, soda punktu sistēmā, kad, sakrājot noteiktu skaitu soda punktu, var vispār tikt liegta iespēja vadīt automobili.

Bez šaubām tas būs arī Valsts policijas darbs. Vienojāmies ar Ceļu policiju un Iekšlietu ministriju, ka vairāk uzmanību pievērsīsim kontroles pasākumiem un mazaizsargātiem ceļu satiksmes dalībniekiem – gājējiem un velosipēdistiem. Pierīgā ir ļoti liela gājēju intensitāte. Sevišķi neaizsargāti ir skolēni, kas dodas uz skolu agrā rīta stundā un vēlā pēcpusdienā uz mājām. Tagad obligāti ir jālieto atstarotāji, bet mēs gribam ieviest arī obligāti lietojamas atstarojošās vestes bērniem līdz 18 gadiem un velosipēdistiem.

Daudzviet ceļu infrastruktūrā nav izveidoti ne gājēju celiņi, ne veloceliņi, ne gājēju pārejas. Šogad uz ceļiem atgriezīsies stacionārie fotoradari, bet tie būs citādi izvietoti un apsaimniekoti. Fotoradari nebūs peļņas gūšanas mehānisms, bet tiešām paredzēti ceļu satiksmes drošībai. Tas ir mūsu ambiciozo mērķu pamatā. Sadarbībā ar nevalstiskām organizācijām esam apzinājuši 20 vietas Rīgā un Pierīgā, kur izvietot radarus. Tās būs vietas, kur cietuši bērni vai notikuši smagi ceļu satiksmes negadījumi. Galvenais mērķis ir samazināt šo negadījumu skaitu.

Ceļu satiksmes drošībai pievērsīsim ļoti lielu uzmanību, it sevišķi vietās ārpus Rīgas. Ceļu infrastruktūra ir attīstīta novadu centros, piemēram, Carnikavas ciemā ir gan apgaismojums, gan gājēju celiņi, bet arī ārpus tā dzīvo cilvēki un bērniem jāiet uz skolu. Ne vienmēr ielas ir apgaismotas, ne vienmēr ir pietiekami platas ceļa nomales, lai pa tām var droši pārvietoties. Mērķi ir ambiciozi, bet pasākumi reāli.

‒ Vai atbalstāt ceļu policistu slēpšanos ceļu nomalēs?

‒ Policija kontrolē ar dažādām metodēm. Ir vietas, kur tas ir vajadzīgs. Ja policists slēpjas krūmos pie skolas, kur atļautais ātrums ir 30 km/h un apkārt skraida bērni, tas ir jādara. Bet, ja slēpjas krūmos uz taisnas šosejas, kur atļautais ātrums ir 90 km/h, tas, manuprāt, vairs nav saistīts ar ceļu satiksmes drošību, bet gan ar naudas pelnīšanu. Katrs gadījums jāvērtē atsevišķi, bet es neatbalstu to, ka policistiem vispār jāaizliedz slēpties.

‒ Kā kopumā vērtējat ceļu satiksmes drošību Pierīgā? Piemēram, kad varētu tikt sakārtota šoseja līdz Siguldai, kurā ir iebrauktas bīstamas rises?

‒ Jau pagājušajā gadā sagatavota ceļu atjaunošanas programma, kur septiņu gadu laikā paredzēts izdarīt konkrētas lietas, tostarp, sakārtot visus galvenos ceļus un lielāko daļu reģionālo ceļu. Kopējais finansējums šai programmai ir 2,3 miljardi eiro. Šajā gadā paredzēts sakārtot vairāk nekā 1000 km par 250 miljoniem eiro.

Arī Siguldas šosejas atsevišķi posmi šogad tiks remontēti, un uz "VIA Baltica", kas iet caur Ādažiem, veiksim uzturēšanas darbus. Ceļa posms Garciems–Carnikava tiks remontēts nākamajā gadā. Arī ceļa posmā no Ķīšezera līdz Garciema dzelzceļa pārbrauktuvei būs jāveic uzturēšanas darbi, turklāt ļoti jādomā par ceļu satiksmes drošību šajā posmā.



‒ Lai attīstītos lauku novadi un savas ražotnes tur būvētu lielie uzņēmumi, nepieciešami labi ceļi, bet to uzturēšana pārsvarā ir uz pašvaldību pleciem, kurām nav tik daudz līdzekļu, lai tos sakārtotu vai izbūvētu no jauna. Vai valsts būtu gatava atbalstīt pašvaldības?
‒ Ceļu attīstības programmai ar ES līdzfinansējumu paredzēti 500 miljoni eiro. Mums vajadzēs pierādīt, kāpēc esam izvēlējušies tieši šos projektus. Galvenā prioritāte ir iedzīvotāji, lai tie varētu realizēt savas pamatvajadzības – nokļūt izglītības iestādēs, pie ārsta, uz pastu, novada centrā u.c.

Nākamā, protams, ir industriālo zonu attīstība. Un vēl viens kritērijs ir zemnieki ‒ nesakārtoti ceļi traucē zemniekiem veikt ikdienas darbus. Tās ir mūsu prioritātes. Finansējums tiks piešķirts arī pašvaldību ceļu uzturēšanai. Svarīga ir gan uzņēmējdarbības attīstība, gan iedzīvotāji.

‒ Kā virzās plānotie darbi pie ātrgaitas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica"?

‒ Darbi virzās ar mainīgām sekmēm. Tas, ka šāda līnija būs, tas ir skaidrs. Diskusija notiek par to, kādā veidā Viļņa tiks pievienota šai līnijai. Lai izveidotu ātrgaitas dzelzceļu, mums ir jāizvēlas vistuvākais un taisnākais ceļš. Nevar šāda līnija iet zigzagā vai ar līkumiem, tad ātrgaitas vilciena līnijai zūd jēga. Šis dzelzceļa maršruts vedīs caur Tallinu, Pērnavu, Rīgu, Paņevežu, Kauņu uz Poliju. Veidojot atzaru uz Viļņu un tad uz Poliju, izveidojas būtisks līkums. Par to mēs šobrīd diskutējam ar lietuviešiem.

Ja lietuvieši piekritīs mūsu piedāvājumam izveidot līniju caur Kauņu un paralēli atzaru uz Viļņu, varēsim turpināt darbu pie projekta raitāk. Attiecībā uz Latvijas maršrutu šobrīd notiek darbs pie izpētes projekta, lai iezīmētu konkrēto posmu, kas ies caur Latvijas teritoriju. Darīsim visu, lai ātrgaitas dzelzceļa līnija pēc iespējas mazāk ietekmētu apdzīvotās vietas, lai tā būtu pēc iespējas draudzīgāka videi un neciestu dabas teritorijas. Divu gadu laikā mums ir jāsagatavo precīza dokumentācija un līdz nākamā gada beigām jāsagatavo pieteikums Eiropas Komisijai.

‒ Kā tas skars Pierīgu?

‒ Diskutējam arī par to, kur nepieciešamas ātrgaitas vilciena pieturvietas Latvijā. Protams, pietura būs Rīgā un arī Mārupē, Rīgas lidostā. Dzelzceļa līnija būs norobežota, lai uz sliedēm nenokļūtu dzīvnieki un lai iedzīvotāji būtu pasargāti. Dzelzceļa līnija nekur nekrustosies ar autoceļiem – izbūvēsim tuneļus vai viaduktus. Viss tiks saskaņots tā, lai mazāk ietekmētu vidi un iedzīvotājus.

Iespējams, ka dzelzceļa līnija šķērsos privātīpašumus, bet tiks darīts viss, lai tādas situācijas būtu pēc iespējas mazāk. Ja tomēr tāda situācija radīsies, šie īpašumi tiks atpirkti par tirgus cenām. No Pērnavas dzelzceļa līnija varētu iet caur Saulkrastiem un Carnikavu, bet centīsimies, lai to izbūvētu ārpus apdzīvotām vietām, jo tajās ir daudz grūtāk nodrošināt drošības prasības.

‒ Ko jūs kā Garciema iedzīvotājs ieteiktu pašvaldības vadībai saistībā ar automašīnu stāvēšanas aizliegumu visā Garciema teritorijā?

‒ Garciems un arī citi Pierīgas ciemi pārvērtušies par tādiem kā Rīgas guļamvagoniem. Gan vietējiem iedzīvotājiem, gan viesiem ir jārada apstākļi, lai visi savā starpā var sadzīvot. Vietējiem iedzīvotājiem, kas tur dzīvo pastāvīgi, ir jānodrošina pamatvajadzības. Ļoti atšķirīgi tiek vērtēta stāvēšanas ierobežošana Garciemā. Es kā Garciema iedzīvotājs to, no vienas puses, atbalstu, no otras puses, esmu piesardzīgs. Manuprāt, ir jānodrošina iedzīvotājiem, kuri tur dzīvo un kuriem tieši šajā adresē ir reģistrēts transporta līdzeklis, pie savas mājas novietot automašīnu. Tas ir tikai loģiski, jo arī nevienos būvniecības noteikumos nav teikts, cik automašīnu katram drīkst būt. Bet viesiem būtu jāparedz labiekārtota stāvvieta.

Labāk izveidot maksas stāvvietu un ieņēmumus izmantot labiekārtošanai, nekā cīnīties ar atkritumu kaudzēm bezmaksas stāvvietās. Carnikavas pašvaldības policija ir ļoti naska – tiklīdz uzspīdēja saule, tā uzreiz bija klāt un cītīgi līmēja automašīnu logos protokolus. Visu ziemu nekas nenotika, bet te pēkšņi pirmā saulainā diena ‒ un policija klāt! Sodīt vajag, bet tomēr ir jādomā, kā ne tikai aizliegt, bet kā sadzīvot.

Protams, nav pieļaujama arī tāda situācija kā iepriekš, kad ceļa abās pusēs stāv automašīnas, pa vidu brauc automašīna, un visiem pa priekšu brauc bērni ar velosipēdiem. Infrastruktūra ir jāattīsta, bet vienlaikus jādomā arī par iedzīvotājiem, lai viņi var droši pie savas sētas novietot automašīnas.

‒ Iedzīvotāji Carnikavas novada domē iesniedza vēstuli, kuru bija parakstījuši gandrīz 200 garciemiešu, ar lūgumu izsniegt vietējiem iedzīvotājiem stāvēšanas atļaujas, taču pašvaldība atteica.

‒ Tas ir diezgan dīvaini, ka šāds iedzīvotāju lūgums ticis noraidīts, jo, lai piereģistrētu automašīnu konkrētā vietā, vispirms tur ir jābūt deklarētam pašam īpašniekam. Un deklarēta iedzīvotāja nodokļi nonāk pašvaldībā. Pašvaldībai būtu izdevīgi, ka pēc iespējas vairāk iedzīvotāju deklarētos un maksātu nodokļus. Tā ir vēl viena iespēja piesaistīt iedzīvotājus. Ir daudz cilvēku, kas nodokļus maksā Rīgai, un tagad, kad Rīga piedāvā saviem iedzīvotājiem dažādas priekšrocības, tostarp, no nākamā gada transporta atlaides, cilvēki arvien vairāk pārdeklarēsies uz Rīgu.

Pašvaldībai jādomā par iedzīvotāju piesaisti savai teritorijai, un šis būtu viens no labākajiem veidiem – ļaut novietot konkrētu transporta līdzekli konkrētā adresē, kur tas iespējams pēc visiem ceļu satiksmes noteikumiem. Šis jautājums ir jārisina, nevar pašvaldība pievērt acis uz iedzīvotāju iesniegumiem. Pašvaldībai un iedzīvotājiem vajadzētu sabalansēt savas un arī viesu intereses. Iedzīvotāji šobrīd ir nostādīti neapskaužamā situācijā.

‒ Kā komentēsiet gājēju tilta būvniecību Carnikavā? Vai pašvaldība varēja meklēt vēl citas iespējas?

‒ Tas nenoliedzami ir būtisks infrastruktūras objekts. Bet es droši vien darītu to citādi – meklētu dažādas iespējas piesaistīt arī ārējos līdzekļus, jo tas tomēr ir ļoti dārgs projekts, neskatoties uz to, ka novadam šie resursi ir, lai projektu īstenotu. Es noteikti domātu, pirmkārt, par kādu Eiropas fondu piesaisti, otrkārt, arī par vietējās satiksmes plūsmu pār šo tiltu. Ņemot vērā šo ciemu apdzīvotību, satiksmes intensitāte nebūtu tik liela, lai nevarētu nodrošināt arī transporta plūsmu.

Protams, tas netiktu izmantots smagai tehnikai vai tranzīta reisiem. Gribu uzsvērt divas lietas: šis tilts ir vajadzīgs, bet finansēšanas avotam vajadzētu būt citam – no piesaistītiem fondiem. Jā, bija pārtraukums plānošanas periodam, bet tūlīt sāksies jaunais plānošanas periods un visas pašvaldības ir aicinātas piedalīties dokumentu gatavošanā un prioritāšu apzināšanā. Kāpēc šo būvniecības procesu nevarēja uzsākt gadu vai pusotru vēlāk, bet jau ar fondu finansējumu?

Ar to naudu, ko pašvaldība šobrīd iegulda tilta būvniecībā, varētu risināt daudz aktuālākas problēmas, piemēram, sakārtot gājēju celiņus, nodrošināt apgaismojumu un attīstīt vēl citu infrastruktūru, kaut vai kanalizācijas sistēmas problēmu – katrs iedzīvotājs pēc savas izpratnes novada notekūdeņus, un drīz mums būs ekoloģiskā katastrofa. Tas ir jārisina. Ja tilts tiktu būvēts par Eiropas fonu naudu, pašvaldībai būtu vairāk līdzekļu, ar ko sakārtot iedzīvotāju pamatvajadzības.


« atpakaļ
Aktuālais jautājums
Kādam jūsuprāt jābūt gajēju velo ceļa uz jūru segumam?
Bruģis
Asfalts
Blietēta grants
Monolīts betons
Šķelda
Gumija segums
Cits seguma veids
  rezultāti 
Sadarbība


‍ ĀDLERA ŠOKOLĀDES 
‍DARBNĪCA / VEIKALS 
‍             GARUPE













Biedrība "Nākotnes iela"



Galerijas
Jaunais tilts 7. oktobrī 2014-10-07 13.09.58.jpgCarnikava jūnijā Jūra Autors:Raimonds GarenčiksCarnikava jūnijā Jūra Autors:Raimonds GarenčiksRīts pie Gaujas maijā Autors: Raimonds GarenčiksRīts pie Gaujas maijā Autors: Raimonds GarenčiksDambja rekonstrukcija Lieldienas 2014 2014-04-12 13.07.20.jpgGaujas tilta būvniecība 2014-01-25 13.57.05.jpgGauja palu laikā 2013 Autors: Raimonds GarenčiksGauja palu laikā 2013 Autors: Raimonds GarenčiksGauja 2013. gada marta beigās Autors: Raimonds Garenčiks
Mēs tīklojam:
Apkartraksts.lv
Carnikavas novada ziņu portāls
e-pasts: info@apkartraksts.lv
 
© 2011-2018. All rights reserved. »