"/> Laimīgs 85 gadus! - apkartraksts.lv
kontakti
 
Ceturtdiena, 16. aug. Šodien: Astra, Astrīda; Rīt: Vinets, Oļegs
16.08
Ceturtdiena 21:00–24:00

ziemeļaustrumu vējš, 2m/s
19°
     


«« »»
POTCPSSv
12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031
Laimīgs 85 gadus!
iesūtīts: 27.03.2014 11:39
izdrukas versija 

Autors: Sollija Lipore, apkartraksts.lv redaktore

Viņam nekas nav pa grūtu – vienā mirklī kļūt par deputātu un pieņemt lēmumus, būt aktīvam mājas pārvaldniekam, kas piedalās projektos, lai izremontētu kāpņu telpu un izveidotu autostāvvietu pagalmā, aiziet pie ministra pārrunāt par tilta būvniecību, vadīt novada zolītes turnīru, aktīvi sekot līdzi notikumiem pašvaldībā un ierosināt racionālus risinājumus dažādiem projektiem. Būt aktīvam politisko notikumu līdzdalībniekam un pilsoniskas sabiedrības veidotājam. Tomēr vislaimīgākais viņš bija laulībā. Tāds ir carnikavietis Jānis Eduards Ozoliņš, kas pavisam nesen nosvinēja 85. jubileju.

Dzimis un audzis Mārupē, bet nu jau 32 gadus dzīvo Carnikavā. Ieguvis divas augstākās izglītības – būvinženierijā un sporta pedagoģijā, strādājis par sporta būvju inženieri, 15 gadus vadījis dzīvokļu un komunālo saimniecību visā Pārdaugavā, 20 gadus rūpējies par autotransporta bāžu attīstību Latvijā Par savām darba gaitām J.E.Ozoliņš saka, ka, viņam vienmēr esot paveicies ar darba kolēģiem, gan priekšniekiem, gan padotajiem, kas bijuši iejūtīgi, draudzīgi, saprotoši, profesionāli savās jomās. Bet daudzus gadus vēlāk tieši to pašu par J.E.Ozoliņu saka viņa kolēģi no Carnikavas novada pašvaldības.

Mūžam dzīvespriecīgais un sirdī dziedošais Jānis Eduards

1994. gadā, būdams jau pensijā, J.E.Ozoliņš pavisam savādā kārtā kļuva par Carnikavas pagasta deputātu. „Toreiz tagadējā domē atradās „Sadzīves pakalpojumi”, kur tika rīkota iedzīvotāju pirmsvēlēšanu sapulce, uz kuru kaimiņi uzaicināja arī mani. Nekādas pirmsvēlēšanu programmas, nekādas aģitācijas. Nākošā dienā pēc vēlēšanām  man zvana no vēlēšanu komisijas un paziņo,  ka esmu ievēlēts par deputātu. Teicu, ka ar tādām lietām nevar jokot. Bet izrādījās, ka tiešām esmu ievēlēts,” smejoties atceras J.E. Ozoliņš. Vēlāk J.E. Ozoliņš strādāja padomē par priekšsēdētāja vietnieku un izpilddirektoru, kuru toreizējie darbinieki atceras kā „vienu no labākajiem priekšniekiem”. Tas laiks bija arī skumjš laiks Ozoliņa dzīvē, jo pavisam nesen viņš zaudēja Loru. Tomēr, arī Ozoliņš atzīst, ka darbošanās padomē novirzīja domas no dzīves skumjā mirkļa un pilnībā varēja nodoties darbam.


                  

                   Ar dēlu Māri un mazdēlu Jēkabu                              Ar Kimu

            

                      Aisleja ar vecvectēvu                                        Ar dēlu Māri

Dzīvē pieredzēts tik daudz, tomēr visskaistākās atmiņas saistās ar ģimeni – sievu Loru un dēlu Māri, un tagad vēl – diviem mazdēliem un mazmazmeitiņu.

Ar Loru abi iepazinās Igaunijā, Tartu, kur viņa kā balerīna strādāja teātrī „Vanemuine”. Ozoliņš bija toreizējā Drāmas teātra mednieku kolektīva biedrs, bija regulārs visu izrāžu apmeklētājs, draudzējās ar vairākiem aktieriem un kopā ar tiem devās uz sadraudzības pasākumiem uz citiem kaimiņrepubliku teātriem.

„Drāmas teātris draudzējās ar Tartu teātri. Un mani uzaicināja braukt līdzi un piedalīties sporta spēlēs. Bet vakarā, protams, visi bijām kopā banketā. Man pretī sēdēja kāda tumšmataina meitene. Sarunājām, tikties Rīgā un arī tikāmies. Opera bija izsludinājusi konkursu uz vakantām vietām baleta artistēm. Es izgriezu no avīzes sludinājumu un bez liekiem paskaidrojumiem, nosūtīju to tumšmatainai meitenei.. Viņa atbrauca uz konkursu, to izturēja un kļuva par Operas un baleta teātra baleta mākslinieci. Tas bija 1958.gadā,” stāsta J.E.Ozoliņš.

                       

Laulība ilga 37 gadus, līdz Loras, jaunībā pārpūlētā, sirds neizturēja un viņa mira Sanktpēterburgas slimnīcā operācijas laikā 1993. gada 16. martā. „Jau pagājis 21 gads kopš viņas nav blakus. Esmu pateicīgs liktenim, kurš man piespēlēja tādu sievieti. Šajā jomā laikam biju laimīgākais cilvēks pasaulē,” saka J.E.Ozoliņš. Vēl tagad, pieminot un godinot Loru, būdams klasiskās mūzikas cienītājs, J.E.Ozoliņš neizlaiž nevienu operas un baleta pirmizrādi. Lai gan visi dzīvo atsevišķi, tēvs, dēls ar ģimeni, mazdēli ar ģimenēm, joprojām jūtas kā viena saime un bieži ir kopā.

To, ka nodzīvoti 85 gadi, pats vaininieks sevišķi netic. Tam netic arī viņa radininieki un draugi.

Lora darīja laimīgu ne tikai J.E.Ozoliņu, bet arī kādu citu – šodien labi pazīstamo baletdejotāju Vladimiru Ponomarjovu. Intervijā žurnālam „Ieva” viņš stāsta par ērkšķaino ceļu uz baletdejotāja karjeru, par to, kā tēvs nav atbalstījis viņa ieceri un bijis pārliecināts, ka dēlam jāizvēlas militāra karjera, un tikai viens cilvēks spējis mainīt tēva uzskatus – Lora. „Kad uz Rīgas 13. vidusskolu mācīt dejas atnāca balerīna Lora Ozoliņa, pateicoties viņai, izdevās mainīt tēva stingro un nelokāmo lēmumu. Man bija jau četrpadsmit gadu, un tā bija pirmā reize, kad mājās pateicu: viss, ne uz kādu Ļeņingradu nebraukšu un kara skolā nestāšos! Lora izsauca uz pārrunām manu mammu un sacīja, ka puikam noteikti jāmācās balets! Stāvēju saskumis turpat blakus un domāju, ka tādu atļauju man nekad nedos, bet mamma apsolīja runāt ar tēvu un šo lietu nokārtot. Viss atrisinājās viegli un bez strīdiem,” intervijā atklāj V. Ponomarjovs.


           
« atpakaļ
Aktuālais jautājums
Kādam jūsuprāt jābūt gajēju velo ceļa uz jūru segumam?
Bruģis
Asfalts
Blietēta grants
Monolīts betons
Šķelda
Gumija segums
Cits seguma veids
  rezultāti 
Sadarbība


‍ ĀDLERA ŠOKOLĀDES 
‍DARBNĪCA / VEIKALS 
‍             GARUPE













Biedrība "Nākotnes iela"



Galerijas
Āķis lūpā 2015 Āķis Lūpā (6).JPGĀķis lūpā 2015 Āķis Lūpā (9).JPGJaunais tilts 7. oktobrī 2014-10-07 13.09.53.jpgRīts pie Gaujas maijā Autors: Raimonds GarenčiksDambja rekonstrukcija Lieldienas 2014 2014-04-12 13.10.31.jpgGaujas tilta būvniecības progress 2014-03-19 12.04.47.jpgGaujas tilta būvniecība 2014-01-25 13.57.05.jpgDzelzceļa un auto tilts Zviedrijā Dzelzceļa un auto tilta apvienojumsDzelzceļa un auto tilts Zviedrijā Dzelzceļa un auto tilta apvienojumsAprīlī pie Gaujas Autors: Raimonds Garenčiks
Mēs tīklojam:
Apkartraksts.lv
Carnikavas novada ziņu portāls
e-pasts: info@apkartraksts.lv
 
© 2011-2018. All rights reserved. »